MANUFAHI (timorpost.com) – Dezde uluk to’o ohin loron foos importasaun kontinua domina iha merkadu lokál sira liuliu sidade Dili no munisípiu sira, tanba produsaun iha rai laran menus tebes.
Diretór agrikultura Munisípiu Manufahi, Aurelio dos Santos Marques, informa, sasán sira ne’ebé mak fa’an iha merkadu lokál sira ne’e, sasán importasaun hanesan foos mak barak liu.
“Ita ko’alia kona-ba foos ne’e importasaun husi rai li’ur mak barak liu, maibé ba batar komunidade sira nian mak barak liu,” Aurelio hateten ba jornalista sira iha Same, Sesta (28/07).
Nia dehan, produtu rai li’ur mak barak liu, tanba iha rai laran enfrenta hela problema trator no irrigasaun nune’e kondisaun la di’ak no susar ba agrikultór sira halo natar hodi hasae produsaun.
“Hanoin atu hasae produsaun produtu husi komunidade ita tenke fornese trator ho kondisaun estavel no kondisaun irrigasaun ba natar mós tenki di’ak no setor rua ne’e bele ajuda agrikultór sira nia serbisu,” nia esplika.
Maibé ba Manufahi liu ba iha trator unidade 36, entre hirak ne’e hela de’it trator 7 mak di’ak no haree katak, produtu hanesan bai-bain maibé hafoin kondisaun aat afeta ba produsaun agrikultura menus liu.
“Ne’e duni kompara tinan ida ne’e ho tinan kotuk produsaun foos menus liu, tanba kauza husi irrigasaun hetan estragus no trator sira aat hotu, maibé ba produtu lokál sira hanesan fehuk, ai-farina no sira seluk ne’e maski la to’o tobelada maibé iha nafatin,” nia subliña.
Molok hakotu, nia dehan, produtu ne’ebé agrikultór sira fa’an iha merkadu hanesan modo no sira seluk ne’e ho folin ne’ebé karun uitoan no balun lori husi Same ba fa’an iha Maubisse no fatin seluk.
Dadus produsaun durante tinan 10 ba kotuk la hatudu aumentu – realidade produsaun tun. Entaun produsaun rai laran la too atu substitui importasaun foos durante dékada ida nia laran. Maske tinan-tinan Governu no parseiru dezenvolvimentu sira gasta ona osan tokon ba tokon atu promove setór agrikultura inklui investimentu boot ba harii irrigasaun, barrajen, sosa no distribui tratór gratuita, fasilita fini, fertilizante (pupuk) la’ós orgánika no orgánika inklui instala estensionista sira iha suku no seluk tan, maibé dezempeñu setór agrikultura tinan ba tinan la hatudu rezultadu másimu.
Tuir dadus ne’ebé mak hatudu iha tinan 20 ba kotuk, Timor-Leste nia importasaun foos aumenta ba bei-beik. Hahú husi tinan 2002 to’o 2012, Timor-Leste nia média (rata-rata) importasaun mak tonelada 18.598 (FAOSTAT).
Iha tinan 2013 importa maizumenus tonelada 18.500 no iha 2014 sa’e ba tonelada 221.000 (KONSSANTIL 2014).
Governu projeta katak, ba tinan merkadu 2014/2015 (Abríl/Marsu) sei presiza importa foos maizumenus tonelada 72.000 hodi kompleta nesesidade total tonelada 140.000.
Organizasaun Nasoins Unidas nian ba Agrikultura no Ai-han (FAO) projeta katak, Timor-Leste nia importasaun foos ba tinan merkadu 2014/2015 (Jullu/Juñu) sei sa’e to’o 130.000 ton. Iha realidade, importasaun foos husi Jullu to’o Dezembru 2014 de’it hamutuk tonelada 192.500.
Enkuantu, dadus governu nian mós hatudu katak, problema kiak, inseguransa ai-han no mal-nutrisaun sei aas liu iha area rural sira ne’ebé maioria povu moris hanesan agrikultór. Realidade sira ne’e hatudu katak, setór agrikultura seidauk dezenvolve ho loloos.
Hosi problema ne’e, Organizasaun Noun Governmental (ONG) La’o Hamutuk sujere katak, estratéjia atu responde ba problema hirak ne’e, ida mak estadu tenke tau prioridade no rekursu orsamentu boot liu ba setór produtivu no estabelese planu ne’ebé realistíku hodi diversifika ka prodús ai-han oi-oin.
1,389 total views, 3 views today
Bele hare Video Seluk :