ADVERTISEMENT

Servisu Forsa PNTL no F-FDTL Hametin Siguransa iha Linha Fronteira Rai Maran no Tasi Diak Tebes

Timor Post - Opiniaun
  • Share

(Analiza Kona-bá Situasaun Estado Emerjénsia Liga Ba COVID-19 iha Timor-Leste)

Husi: Moisés Vicente

ADVERTISEMENT
SCROLL FILA BA NOTISIA


Belun….le’e na’in sira hotu, se maka ita nia lutu nasaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (RDTL)?. Pergunta simples ida ne’ebé hakerek na’in sita iha leten ne’e maka, ita nia luta nasaun RDTL nia maka ita nia Forsa Siguransa Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) no FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) rasik. Lian Portugues dehan Os cidadãos têm a tarefa de exercer o poder do Estado (como a Polícia e as Forças Armadas). Golongan warga negara yang bertugas menjalankan kekuasaan negara (seperti Polisi dan Tentara Militer). Se luta nasaun RDTL nia metin alias PNTL no F-FDTL metin, moras at pandemia COVID-19 sira sei labele tama mai iha país Timor-Leste. Tamba durante iha periodu Estado Emerjénsia (EE) ba da toluk ne’e, ita nia forsa siguransa Polísia Nasional Timor-Leste no FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste kontrola maximo makas los iha fronteira rai maran, fronteira tasi, no inklui fronteira lalehan (Perbatasan di Udara). Ho ida ne’e hakerek na’in hakarak fó apresiasaun ba servisu PNTL no F-FDTL ne’ebé hametin siguransa iha linha fronteira rai maran no tasi diak tebes. Mesmo que ita nia membru PNTL no F-FDTL balu maka seidauk discíplina diak, fiar katak ba futuru oin mai instituisaun forsa siguransa PNTL no F-FDTL sei sai professionalismu diak liu tan.

Iha lidun seluk, ita nia konstituisaun da RDTL konsagra tiha ona iha artigu 147, 1. Polísia sei defende legalidade demokrátiku no garante sidadaun sira-nia seguransa internu, maibé sira labele iha partidu polítiku. 2. Prevensaun kriminál tenke hala’o ho respeitu ba direitus umanus. 3. Lei maka sei harii rejime ba polísia no mós forsa seguransa seluk. No artigu 146, 1. Forsa Armada Timor-Leste nian, FALINTIL-FDTL, ne’ebé sidadaun nasionál de’it maka halo parte, ne’e mak responsavel ba defeza militár Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian no nia organizasaun nu’udar ida mesak ba territóriu nasionál tomak. 2. FALINTIL-FDTL garante independénsia nasionál, integridade territoriál, liberdade no populasaun nia seguransa hasoru agresaun ruma ka ameasa externa, ho respeitu ba orden konstitusionál. 3. FALINTIL-FDTL labele iha partidu polítiku no rona de’it ba órgaun soberanu kompetente sira, tuir Lei-Inan no lei, no sira labele halo intervensaun polítiku naran ida. Inklui mos Lei Regulamentu Disxiplina PNTL No13/2004 nomos F-FDTL tuir Lei Siguransa Nacional, Lei No 2/2010 nian. Lei foun sira seluk Lei Autoridade Martima, Lei ida ne’e sei akumulha entre forsa siguransa hotu atu servisu hamutuk.

Lee Mós :
Povu Kontente 200 USD, Hakdasak ho Presu Produtu Aas

Iha parte seluk, tuir orientasaun husi Ministeriu Saúde Timor-Leste no Organizasaun Mundial Saúde (OMS) servisu hamutuk ho departamentu Klinika Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) nian iha segunda-feira (23/03/2020) ne’e hala’o aktividade ida ba Komandu PNTL Munisipiu 12 no RAEOA kona-bá Sensibilizasaun moras Corona Virus (COVID-2019) ne’ebe mak oras ne’e dadaun afeta ona mundu tomak inklui Timor-Leste. Komandante Jerál PNTL Komisariu Polísia, Faustino da Costa akompaña husi Segundu Komandante Jeral PNTL Komisariu Polísia, Mateus Fernandes ne’ebe ofisialmente halo abertura ba aktividade ne’ebe hala’o iha salaun enkontru Komandu Jerál hateten instituisaun PNTL konsidera buat ne’ebe seriu asuntu ida ne’ebé maka oras ne’e dadaun sai preukupasaun ema hotu, afeta tebes-tebes tanba hanesan autoridade siguransa kuandu iha moras foun ruma ne’ebe afeta ba komunidade en jerál sei afeta mós ba parte sira seluk, laos deit ba saúde maibé ba mós ekonomia, ba desenvolvimentu mós ne’ebe indireta afeta ba estabilidade no seguransa nasaun nian. Tanba ne’e iha loron 27 Fevereiru Komandu PNTL hasai ona diretiva operasional ida hodi orienta Komandante munisipiu, Unidade sira hotu atu tau atensaun másimu ba asuntu ida ne’e (COVID-19) maske iha loron 27 ne’e dala-ruma organizasaun ka parte estadu nian ruma karik seidauk iha hanoin atu antisipa ho diak. (Fontes: Media PNTL, 24 Marsu 2020,https://www.pntl.tl/ms-oms-sensibiliza-covid-19-ba-komandu-pntl-munisipiu/).

Iha sorin seluk, Organizasaun Naun Govermental (ONG) ne’ebé hare’e asuntu Monitorizasaun, Peskiza ho Advokasia ba seitor siguransa Fundasaun Mahein (FM) louva ofisiais, sarjentu no ajente sira nia servisu maka’as ida ne’e, hodi asegura desizaun sira husi Estadu no konkretiza misaun PNTL nian hodi servi no protege sidadaun sira, no Estadu nia interese tomak. PNTL ativu tebes sosializa regra sira estadu de-emerjensia no enkoraja sidadaun sira hala’o tuir medida sira ne’ebé rekomenda husi Ministériu Saúde no Organizasaun Mundial ba Saúde (OMS/WHO) kona-bá prevensaun ba Covid-19. Nune’e mos resposta sira iha âmbitu atuasaun polisial nian. Prestasaun sira nune’e, ita hotu tenke apresia no PNTL merese simu apresiasaun ne’e. Mesmu PNTL simu kritika barak husi públiku, maibe ita mos tenke rekuiñese esforsu sira husi PNTL no difikuldade sira ne’ebé PNTL hasoru. (Fontes: FM nia Blog, 24 April 2020, http://www.fundasaunmahein.org/2020/04/24/pntl-nia-vizibilidade-durante-estadu-de-emerjen/).

 

Tuir tan Komunikadu Imprensa (KI) Fundasaun Mahein hatete mos ba F-FDTL nia apoiu iha âmbitu seguransa interna nian no reforsa kontrolu sira iha fronteira terestre, hamutuk ho PNTL, forsa seguransa sira seluk, profesionais saúde sira no ajente sira seluk luta hasoru surtu Covid-19. Inklui kooperasaun servisu iha fronteira ho forsa seguransa Indonézia nian. Ida ne’e hatudu katak luta hasoru ameasa no risku sira luta ida integradu tuir Sistema Integradu Seguransa Nasional (SISN) ne’ebé hatuur iha Lei Seguransa Nasional 2010. (Fontes: KI-FM nia, 15 Maiu 2020, http://www.fundasaunmahein.org/2020/05/15/observasaun-durante-ezekusaun-estadu-de-emerjensia-luta-hasoru-covid-19-iha-ambitu-seguransa-nasional/).

Lee Mós :
Resultadu 120 Dias; Reformasaun Administrasaun Publika sai Administrasaun Politika

Ida ne’e hatudu katak servisu diak ba forsa siguransa PNTL no F-FDTL nia diak aluta kontinua ba oin. Hakerek na’in halo observasaun liu husi mídia sira no halo observasaun iha area fronteira terrestre ka rai maran iha fronteira Batugede Mota-Ain, Balibo, Maliana Tunubibi, Tapa/Memo, Saburai, Covalima/Suai, RAEOA-Oecusse ba to’o Lautem no inklui fronteira tasi. Iha semana hirak liubá, mídia Timor-Post halo publikasaun kona-bá operasaun konjunta kaptura sidadaun Indonézia na’in-tolu ho kilat iha munisipiu Covalima. Operasaun konjunta kompostu husi komandu Unidade Polísia Fronteira (UPF) hamutuk F-FDTL no Polisia Eskuadra Tilomar kaptura tiha ona sidadaun Indonézia na’in-tolu ne’ebé lori ho kilat manu ida ho rajaun kasa hela animal fuik iha area júridiku Timor-Leste nian iha Tilomar-Covalima. Sidadaun nain tolu ne’e kompostu husi ho naran isial MM ne’ebé lori kilat manu ida ho nia musan 40 no YM tinan 22 ho IB tinan 15 ida-idak lori ho katana. PNTL halo kapturasaun ne’e rekolla kedas sasan evidénsia sira inklui Lekirauk ida ne’ebé mak sira tiru mate ona. (Timor-Post, 3/6/2020). Inklui mos iha munisipiu Lautem, PNTL halo kapturasaun ba sidadaun estranjeiru nain 13 inklui feto nain 3 ne’ebé ho ró-ahi ida mosu iha tasi ninin illa Jaco, Postu-Administrativu Tutuala, Munisípiu Lautem, peskador sira hetan iha Kinta kalan (11/06/2020) no ekipa Sentru Integradu Jestaun Krize (SIJK) ba COVID-19 akompaña husi parte Polísia Nacional Timor-Leste, Xefia husi Komandante Calisto evakua ona ba Díli iha loron 13/06/2020 hodi halo investigasaun. Ema nain 13 ne’e inklui sidadaun husi nasaun Vietnam nain 11 no nain 2 husi Indonézia mak lori ró-ahi ne’e. (Fontes: Mídia Timor Post, 14 Juñu 2020, http://diariutimorpost.com/2020/06/14/estranjeiru-nain-13-ho-ro-ahi-mosu-iha-jako-tutuala-autoridade-sira-evakua-ona-ba-dili/,http://diariutimorpost.com/2020/06/03/polisia-kaptura-sidadaun-indonezia-nain-tolu-ho-kilat-iha-kovalima/).

Antes atu taka ba opinião ida ne’e, servisu siguransa PNTL no F-FDTL balu nia diak ne’e maka ita nia nasaun viziñu sira hanesan Governo Nova Zelandia liu husi embaxadór iha Timor-Leste, Philip Hewit, apresiasaun no kongratula Estadu Timor-Leste ne’ebé susesu hodi halo prevensaun ba surtu Corona Virus (COVID-19) ne’ebé to’o ohin loron livre husi kazu konfirmadu. (TATOLI, 17/6/2020). Hakerek na’in foti mensajen ida ne’ebé iha Timor-Post, 17/6/2020 publika husi Ministru Defeza no Interior Interinu, Filomeno Paixão de Jesus katak regulamentu dixiplinár foun fó biban ba Ministru Interior Interven servisu PNTL, uluk Ministru la iha podér, buat hotu entrega ba Komandu Jeral (KOMJER) la foti prosesu dixiplina no Ministru nonok de’it labele halo buat ida. Agora lae, ba oin, Ministru sei nusa la foti prosesu ba ne’ebá, nia tiru ema, nia baku ema, foti (medida). Portantu quero dizer metin liu, aperta metin liu. Husi eskerda-direita, oin-kotuk ita halo para aban bainrua PNTL bele hanesan F-FDTL respeitu liu ba iha ema, direitus umanus, labele baku tun baku sae tiru tun tiru sae hanesan Cowboy Kota. Hakerek na’in nia hare’e ida ne’e maka povu hein, servisu forsa siguransa PNTL no F-FDTL lao tuir regras ne’ebé em vigor ona iha país Timor-Leste.

Lee Mós :
Poezia husi Dionisio de Jesus Lopes Kona-ba Nino Konis Santana

 

Ikus liu, artigo ka opinião ida ne’e hakerek na’in halo ninia konkluzaun katak servisu intituisaun forsa siguransa PNTL no F-FDTL durante situasaun Estado Emerjénsia da huluk, da ruak no da toluk liga ba moras pademia Corona Virus (COVID-19) iha Timor-Leste kontrola maximo no lao kapas loos. Instituisaun siguransa PNTL no F-FDTL servisu hamutuk hametin hodi kontrola liña fronteira rai maran (terrestre), fronteira tasi, no fronteira lalehan (aero) hodi nune’e satan COVID-19 la bele tama iha territoriu Timor-Leste. Nomos iha lideransa sira forsa siguransa nian ukun, liu husi Ministru Defeza no Interior Interino, Filomemo Paixão de Jesus, Komandante Jeral PNTL, Komisário Faustino da Costa, hamutuk ho Chefe do Estado Maior General das F-FDTL Maijor General, Tito da Costa Cristóvão ‘Lere Anan Timur’ forsa siguransa PNTL no F-FDTL ne’e disciplina makas loos. Inklui liña frente sira seluk, Ministeriu Saúde liu husi professional saúde sira, ekipa Sentru Integradu Jestaun Krize (SIJK), ekipa jornalista sira no liña frente sira seluk-seluk tan. “Bravo…. Siguransa PNTL no F-FDTL Aluta Kontinua Hamrik Firme Lutu Nasaun RDTL Nian Hodi Kontra COVID-19”.

 

*Hakerek Na’in: Alumni Universidade da Paz-(UNPAZ), Faculdade de Direito, 2008. Artigo ida ne’e larepresenta institusaun ne’ebé hakerek na’in haknar ba, maibé idea no argumentu sira ne’ebé lekar iha artigu ne’e nudar opinião pesoál. Iha sujestaun ruma bele haruka iha e-mail: moisesvicente59@yahoo.com

 1,701 total views,  6 views today

Oinsa Ita nia Reaksaun iha Notisia Nee?
Like
Love
Haha
Wow
Sad
Angry
You have reacted on “Servisu Forsa PNTL no F-FDTL Hametin Siguransa …” A few seconds ago

Bele hare Video Seluk :
  • Share
ADVERTISEMENT
SCROLL FILA BA NOTISIA

Notisia Timorpost Seluk


Komentariu :
Timorpost.com. Respeita tebes Ita Nia opiniaun. Laran luak no uza etika bainhira hatoo opiniaun. Opiniaun iha Ita Nia responsabilidsde, tuir lei ITE.

Varanda
Kategoria
Video
Buka
Watch
Facebook
error:
Simu Notifikasaun Hosi Timor Post Online! OK No