ADVERTISEMENT

Mudansa Klimátika no Problema Sosiál

Liduway Xavier - Opiniaun
  • Share

Husi: Hermenegildo da Costa Tilman

Alumni Universitas Sanata Dharma Yogyakarta

ADVERTISEMENT
SCROLL FILA BA NOTISIA


 

Planeta rai maka hanesan uma boot ida no ita temi nu’udar uma ita hotu nian no uma ne’e hetan naksobu ba daudauk iha tinan atus ba atus nia laran no sobu-na’in maka ita ema rasik.

Mudansa klimátika ohin loron sai preokupasaun mundiál. Nasaun tomak preokupa ho situasaun refere tanba kada loron klima ne’ebé lahanesan.

Sientista sira fiar katak mudansa klimátika globál sai hanesan dezafiu boot liu ba ema hotu ne’ebé hasoru durante ita-nia ezisténsia. Maibé saida mak mudansa klimátika? Saida mak hamosu mudansa klimátika? Tanbasá mak problema sosiál la’ós de’it problema ambientál?

Ohin loron públiku kestiona liu kona ba mudansa klimátika ne’e problema ambientál maibé haluha tiha katak problema mudansa klimátika ne’e problema sosiál tanba ohin loron mundu preokupa kauza husi ne’e.

Mudansa klimátika refere ba mudansa ba tempu naruk iha temperatura globál no rejionál, umanidade no modelu udan-Kamalidade, no karakterístika atmosfera sira seluk. La hanesan ho mudansa klimátika ne’ebé akontese iha nivel lokál ne’ebé bele sukat iha flutuasaun oras, loron-loron, ka semana-semana, mudansa klimátika refere ba flutuasaun ba tempu naruk (rejiaun ka globál) ne’ebé akontese iha tempu ne’ebé la’o ba oin iha tempu, tinan, ka dékada.

Iha tinan atus rua liu ba, iha planeta nia laran, iha mós aumentu boot iha dióksidu karbonu no gás estufa sira seluk. Maski iha prosesu naturál balu ne’ebé kona rai nia klima, hanesan erupsaun-fuik, maibé sientista barak iha mundu tomak hatudu katak lalais liu mak sunu kombustivel fosil. Sientista sira haree kona-ba sedimentu tasi nian, rai-henek, ai-sedru, no mudansa iha rai-henek hodi komprende kona-ba rai nia klima ne’ebé la hanesan.

Razaun ida ba aumentu iha dióksidu karbonu iha atmosfera mak Revolusaun Industrial, kauza ida-ne’ebé la’ós de’it sosiolojia revolusionáriu nian.

Revolusaun industriál konsentrasaun gás estufa nian aas liu fali iha tempu seluk iha tinan 800,000 liu ba. Aumentu iha gás estufa ne’e baibain refere hanesan efeitu estufa – laiha balansu entre enerjia tama no husik rai nia atmosfera ne’ebé rezulta temperatura globál manas. Tanba gás balun absorve enerjia, hanesan dióksidu karbonu halo lasu maka’as no prevene enerjia ne’e sai husi fatin, hodi hamosu temperatura globál sa’e. Sunu kombustivel fosil (mina-rai) la’ós de’it atividade umanu ne’ebé kontribui ba efeitu estufa. Atividade sira seluk hanesan des-florestasaun, urbanizasaun, no prátika agríkola ne’ebé la sustentavel mós kontribui ba mudansa klimátika global.

 Nune’e, mudansa klimátika hanesan problema sosiál ida, laos ambientál de’it, tanba ema hamosu problema ne’e no afeta diferente husi problema ne’e. Problema sosiál mak kondisaun sosiál ka modelu hahalok ne’ebé iha konsekuénsia negativu ba individu, ita-nia mundu sosiál, ka ita-nia mundu fíziku. Iha tempu ne’ebá, ema barak la hatene kona-ba problema sosiál sira, so hatene de’it liafuan “ita-nia mundu fíziku” liga ba nesesidade primer nian ema tenke halo esplorasaun.

 Mudansa klimátika sai hanesan kestaun importante ida maski ita hakbesik ba ida-ne’e. Sientista sira estuda daudauk oinsá atu minimiza efeitu sira ne’ebé nia iha ba ema no ambiente ne’ebé luan liu, ho esperansa ruma, ho susesu planu ba futuru ne’ebé seguru. Ita presiza haree uluk dalan oioin mudansa klimátika sai ona ameasa ba sosiedade no komunidade sira iha mundu tomak.

Eventu tempu-udan ne’ebé boot

Lee Mós :
PR Husu Opiniaun Hosi: Partidu, Instituisaun Governu no Entidade Balun no Eskola Sira Halerik ba Fatin-Leet

Iha mundu ohin loron akontese tempu-udan ne’ebé ho nia velosidade makas no la tuir on nia tempu. Sientista barak dehan katak akontesimentu sira-ne’e kauza husi umanu nian hamosu mudansa klimátika. Tanba  Planeta ou uma ita hotu nian no uma ne’e hetan naksobu ba daudauk iha tinan atus ba atus nia laran no sobu-na’in maka ita ema rasik.

Mudansa Klimátika no Moris-Kiak

 Ema ne’ebé hatudu hahalok-di’ak iha sira-nia moris mak “hanesan ema ne’ebé seidauk hetan susar barak liu”. Ida-ne’e signifika katak ema kiak liu uza rekursu planetariu ne’ebé ki’ik liu, nune’e sira kontribui ba mudansa klimátika ne’ebé menus liu. Maibé, sira sofre barak liu husi mudansa klimátika. Porezemplu, iha Nova Orleans, ema sira ne’ebé iha karreta bele evakuadu. Ema ne’ebé laiha karreta dala barak la konsege.

Mudansa klimátika fó impaktu ba ema husi identidade sosiál no fatin sosiál oin-oin iha dalan ne’ebé la hanesan. Elementu úniku ida husi dezigualdade ne’ebé relasiona ho mudansa klimátika mak ideia katak ema sira ne’ebé kontribui menus ba sunu-rai globál no degradasaun ambientál hetan impaktu boot liu.

Ezemplu akontesimentu iha Nigeria, nasaun ida iha kosta oeste Áfrika. Liu 40% husi populasaun iha Nigeria moris iha pobreza extrema, ne’ebé define hanesan moris menus husi $1.40 kada loron (Cuaresma 2018). Menus husi 20% husi ema iha asesu ba kombustivel ne’ebé moos atu te’in, no menus husi 60% husi ema iha asesu ba eletrisidade ne’ebé sufisiente.

Iha tempu hanesan, Nigeria mak esportadór mina-rai ida-ne’ebé boot liu iha mundu. Empreza sira ne’ebé halo estraga no esporta mina-rai uza prátika ida-ne’ebé hanaran sunu gás, sunu gás fo’er husi esplorasaun mina-rai duke hasai gás ne’e iha dalan seluk. Ema Nigeria kiak sira hetan moras tanba influensia husi poluisaun ar tektóniku.

Nia influensia maka rai ne’e la fó ai-han barak no bee-moos ne’ebé kontaminadu. Ema barak muda ba sidade boot sira, maibé la rezolve problema poluisaun lokál no emisaun.

Problema Deflorestasaun

Durante tinan 20 liu ba, mundu lakon ona maizumenus ektare 5 husi ai-laran kada tinan ba deflorestasaun, barak liu iha trópiku. Tersu ida husi deflorestasaun tropikál konsentra iha Brazil, Amazon, hodi halakon ambiente furak ne’ebé durante ne’e iha. Nia impaktu mak mundu nia temperatura manas hodi hamate natureza barak inklui bee sira mara no animal biodiversidade sira komesa lakon ninia ezisténsia.

At liu maka ai-laran sira ne’ebé durante ne’e sai hanesan sintu karbonu ida-ne’ebé importante liu iha planeta ida ne’e, no karbonu ne’ebé sira absorve sai livre bainhira sira tesi tiha ka sunu halakon tiha hodi fó impaktu mai mundu global ohin loron hasoru manas. Tanba ida-ne’e, ikusmai ai-laran sira sei sai hanesan fonte karbonu, la hanesan ho ai-laran karbonu. Infelizmente, prosesu ida-ne’e hahú ona iha Amazon.

Mudansa Klimátika Iha Timor-Leste

Timor-Leste, hanesan maioria nasaun sira iha Pasífiku no Triángulu Korál/Coral Triangle sei sofre impaktu mudansa klimátika aban-bainrua.

“Triángulu Korál define nu’udar zona mariña sira ne’ebé iha pelu menus espésies korál konstrusaun resife 500. Triangulu Korál suporta meiu- subsisténsia sira no fó rendimentu no seguransa ai-han liu-liu ba komunidade zona kosteira sira. Rekursu sira husi área ne’e sustenta diretamente ema liu millaun 100 ne’ebé horik iha ne’ebá.”

Timor-Leste nu’udar membru ida, hasoru dezafiu dezenvolvimentu lubuk ida no submete ba mudansa ambientál kontínua no risku barak ba nia meiu subsisténsia.

Lee Mós :
Timor Oan Nia Domin Ba Bandeira RDTL Hahu Mihis

Tanba ne’e, presiza redusaun emisaun lais atu restaura ekilíbriu enerjia planeta Terra nian no evita kaptasaun akesimentu tasi ne’ebé pratikamente sei garante efeitu sira ne’ebé labele hadi’a fila-fali ronia infelíz ba Timor-Leste mak katak nasaun ne’e oras ne’e depende ba reseita sira husi extrasaun kombustivel husi fosil ba Fundu Petrolíferu, ne’ebé ikus mai suporta atividade kresimentu ekonómiku nasionál sira. Bainhira la esplora rezerva mina-rai no gas ne’ebé iha, Timor-Leste sei iha fonte reseita limitadu. Hodi ignora vulnerabilidade nasaun nian ba mudansa klimátika, protesaun, seguransa no meiu subsisténsia sei prejudika jerasaun aban-bainrua Timor nian. Dilema ida ne’e suporta tan nesesidade ba diversidade ekonómika ba indústria la’os extrativu sira hanesan turizmu no agrikultura atu tulun diminui risku sira mudansa klimátika nian ba povu Timor.

Mudansa klimátika ne’e real. Nia akontese daudaun oras ne’e no ne’e ameasa urjente liu ne’ebé ita-nia espésie tomak hasoru no ita presiza servisu hamutuk no para atu hadi’a.

Ita hatene katak mudansa klimátika sei iha impaktu aat ba planeta ne’e. Agora ita haree ona situasaun ne’e, ho akontesimentu klimátiku extremu ne’ebé hamosu mate rihun ba rihun iha mundu tomak no gás estufa sira kria ambiente ne’ebé la bele hamosu moris ne’ebé kontente. Ida-ne’e hanesan problema no solusaun balun ne’ebé boot liu ba mudansa klimátika atu ajuda hamenus krize.

Tuir análize ida iha tinan 2020, animál fuik sira ne’ebé lakon iha rai aselera daudaun. Iha tinan 20 nia laran, animál mak lakon ona, no iha tinan 20 nia laran, ema barak mós lakon ona. Sientista sira hatete katak se la eziste ema,  natureza sei la tanis, hodi lakon sira-nia moris.

 Nivel espésie ne’ebé lalais ne’e lakon tanba populasaun umanu no konsumu rekursu naturál ne’ebé aumenta beibeik. Liután ne’e, espésie sira-ne’e mak ligasaun iha ekosistema no, bainhira sira lakon, espésie sira ne’ebé sira halo interasaun mós sei lakon.

 Bainhira espésie ida mate, rai nia kbiit atu mantein serbisu iha ekosistema sei sai fraku to’o iha tempu ne’ebá. Umanidade presiza klima ne’ebé relativamente estavel, bee fresku,  agríkola no kontrolu ba moras-vektor no poliusaun.

 Espesialidade barak ne’ebé iha perigu mak afeta husi komérsiu animál fuik, legál no ilegál, ne’ebé ameasa saúde umana. No ne’e hanesan kauza boot ida ba espésie sira ne’ebé lakon no hamosu servisu ekosistema ne’ebé importante tebes ba ita-nia sobrevivénsia.

 Solusaun Ba Mudansa Klimátika

Presiza hamenus lalais emisaun gás estufa nian atu nune’e planeta bele iha oportunidade atu kumpre meta klimátika sira. Maski nune’e, esforsu sira ne’ebé daudaun ne’e la iha efeitu ne’ebé presiza; to’o fulan Abríl 2021, kompromisu sira sei kontinua lori ba 2.4degC husi akontesimentu sunu-rai kada tinan.

Sientista sira iha IPCC hatete emisaun sira tenke tun 45% husi nivel 2010 to’o 2030 hodi limita temperatura ba 1.5degC to’o 2100, maibé relatóriu IPCC foin lalais ne’e deskobre katak temperatura globál sei sa’e maka’as 1.5degC aas liu nivel pre-indústria iha 2040.

Governu sira mak iha kompeténsia atu asegura katak empreza sira hapara emite gás estufa ne’ebé aat, no dalan di’ak liu atu halo ida-ne’e mak implementa impostu karbonu.

Muda ba Dieta Bazeia ba Planta

 ONU prevee katak sei iha ema besik biliaun 10 iha mundu to’o 2050. Atu responde ba nesesidade ida-ne’e, ita presiza hasa’e produsaun ai-han 50%. Agrikultura hamutuk 50% hosi rai hotu-hotu ne’ebé bele hela, maizumenus kilómetru kuadradu millaun 50. Produsaun ai-han globál mak responsavel atu hasai 30% husi gás estufa.

Lee Mós :
COVID-19 ho Dezafiu ba Ema ho Defisiénsia

Hamenus Ai-Han

Husi ai-han ne’ebé prodús ba konsumu umanu kada tinan – maizumenus tonelada 1.3 biliaun no valór US$1 biliaun  kada tinan sempre lakon. Ida ne’e to’o atu fó-han ema biliaun 3. Bee ne’ebé uza atu prodús ai-han ne’ebé lakon bele uza husi ema biliaun 9 maizumenus litru 200 kada ema kada loron komesa maran.

Konsumidór sira presiza hetan edukasaun barak liu tan kona-ba oinsá sira kontribui ba ai-han; tuir peskiza akadémiku idahatudu katak hahan, 63% husi ema la hatene diferensa entre “uzu husi” no “di’ak liu antes” data. Hahán ne’ebé ” uza liu” bele lakon no tenke han molok loron ne’e. Hahán sira ne’ebé iha “diak liu” bele han hafoin loron ne’ebé fó ona, maibé hahán sira-ne’e sei la iha kualidade di’ak liu.

Ohin loron hahán hotu ne’ebé ema konsumu instant ho ai-moruk pestisida lalais atu ema bele konsumu. Solusaun ida husi mudansa klimátika ne’ebé ita mós bele konsidera mak atu suporta agrikultór ki’ik sira no merkadu agrikultór lokál sira atu hamenus lixu ai-han.

Hamenus Uza plástiku

Maski plástiku halo fasil liu ita-nia moris, maibé ida-ne’e fó impaktu boot ba ita-nia moris.

Dalan balu atu hamenus ita-nia uzu plástiku inklui evita ai-fuan plástiku, sosa sasán barak lori nia fatin la’ós uza plástiku, atu nune’e maneira di’ak hodi evita uza plástiku.

Investe iha Enerjia Renovavel

 Minarai ba kombustivel fosil sunu dióksidu karbonu, hanesan gás estufa boot ida-ne’ebé lori mudansa klimátika. Ita presiza muda lalais alternativu seluk hodi bele atinji objetivu klimátiku sira; utilizasaun globál ba gas no estufa ne’ebé la iha abuzu tenke tun maizumenus 80% decade ida-ne’e bainhira uza mina-rai ne’e limitadu ba menus husi 1.5C iha temperatura pre-indústria nian, tuir análize karbonu Brief foin lalais ne’e.

Tranzisaun ba enerjia moos mak solusaun ida-ne’ebé efetivu liu ba mudansa klimátika. No ida-ne’e baratu liu ona kompara ho kombustivel fosil; husi anin, solar no renovavel sira seluk ne’ebé mosu iha 2020, besik tersu rua – 62% – mak baratu liu kompara ho kombustivel fosil foun ne’ebé baratu liu, tuir Ajensia Internasional Enerjia Renovavel (IRENA).

Presiza hapara emisaun gas husi CO2 kada tinan – 20% husi redusaun emisaun sira ne’ebé presiza iha tinan 2030 atu prevene dezastre klimátiku ba poupansa no aumenta empregu ba ekonomia.

 Esforsu Konservasaun Animál Fuik

Governu sira presiza klase espésie sira ne’ebé iha perigu hanesan iha lei no fornese fundus atu nune’e sira-nia prezervasaun bele foka liu ba grupu konservasaun animál no animál fuik. Nune’e mós, pena todan liu ba animál sira ne’ebé hetan protesaun tenke implementa no aplika ho rigorozu.

Atu hamenus mudansa klimátika no prevene dezastre klimátiku globál ida, ita presiza kombinasaun solusaun sira ne’ebé konsumidór sira bele foti iha sira-nia moris loroloron nian, solusaun teknolojia inovativu sira no intervensaun governu nian atu hapara emisaun sira iha fonte. Ita-nia moris depende duni ba ida-ne’e

Referénsia: Atmospheric carbon dioxide and Earth’s surface temperature (1880 – 2019) from Climate.gov is in the Public Domain

 2,559 total views,  18 views today

Oinsa Ita nia Reaksaun iha Notisia Nee?
Like
Love
Haha
Wow
Sad
Angry
You have reacted on “Mudansa Klimátika no Problema Sosiál” A few seconds ago

Bele hare Video Seluk :
  • Share
ADVERTISEMENT
SCROLL FILA BA NOTISIA

Notisia Timorpost Seluk


Komentariu :
Timorpost.com. Respeita tebes Ita Nia opiniaun. Laran luak no uza etika bainhira hatoo opiniaun. Opiniaun iha Ita Nia responsabilidsde, tuir lei ITE.

Varanda
Kategoria
Video
Buka
Watch
Facebook
error:
Simu Notifikasaun Hosi Timor Post Online! OK No