ADVERTISEMENT

Se Mak Vale Liu Ba Nasaun Ne’e “Burgezia” ka “Proletariadu” “Analiza hosi Pensamentu Teoria Marxista”

Liduway Xavier - Jeral · Opiniaun
  • Share

Hakerek Na’in: Hermenegildo da Costa Tilman
Alumni Universitas Sanata Dharma Yogyakarta

Timor-leste kategoria hanesan nasaun ida ne’ebe iha nia rikeza ba rekursu mineral no plantasaun. Nasaun simbóliku Lafaek ho nia ezisténsia riku husi mina-rai no gas inklui natureza turístika, maibé tanba saida nia sidadaun sira sempre halerik ba problema ma-nutrisaun, hamlaha, saúde nst”.

ADVERTISEMENT
SCROLL FILA BA NOTISIA


Sentidu ukun an ne’e vale los ba se? no se mak vale liu ba nasaun ne’e, kapitalista/burgezia ou Proletariadu?.
Burgezia mak klase sosiál ida ne’ebé iha parte kontráriu husi proletariadu, no klase sosiál husi rejime kapitalista, ne’ebé kobre grupu ka indivíduu hotu-hotu ne’ebé nia interese identifika ho na’in kapitál sira, hanesan negosiante sira, indústria, banku-na’in sira, na’in ba rai, na’in ba rikusoin no meiu produsaun sira.

Proletariadu mai husi lia-latinu: “Proles” mak termu ida-ne’ebé uza atu identifika klase sosiál ki’ik sira; membru sira husi klase ne’e hanaran proletariadu. Liafuan ne’e uluk liu uza atu deskreve ema ne’ebé la iha rikusoin; liafuan ne’e baibain uza atu halo insulta ka demean.

Parte seluk, Proletariadu mak klase traballu ka klase ki’ik iha sosiedade ne’ebé moris de’it husi fa’an sira-nia forsa traballu no la na’in ba meiu produsaun.

La hanesan ho burgesia, klase proletaria la’ós na’in ba meiu produsaun. Karl Marx konsidera dinámika ida-ne’e hanesan esplorasaun ida, iha ne’ebé burgesia absorve valór sasán no servisu sira ne’ebé proletariadu prodús la selu fali valór ida-ne’e ba sira.
Nasaun ne’e ukun an ona ba tinan-22, maibé debe husi banku mundiál mós boot, esplora de’it ba jardín, infraestrutura, saúde, Edukasaun nafatin problema, osan fundu mina rai ne’e aloka ba iha ne’ebé, dala barak iha palku polítika dehan implementa ba saúde no edukasaun maibé tanba saida nafatin problema.

Ko’alia kona ba nasaun, ema barak konta nia istória tanba sakrifísiu ba luta, maibé ko’alia kona ba ukun ema presiza matenek atu ukun. Maibé matenek ida kategoria koletiva hadi’a la’ós konsumu privadu ba an.

Ohin loron liberta tiha patria, maibé tanba saida mak ita seidauk bele liberta povu husi mukit, lakon osan tokon ba tokon ba infraestrutura maibé nafatin hakdasak, sala ne’e iha ne’ebé.

Lee Mós :
Isabel Ximenes: Bele Avalia PEDN Maibé Presiza Konsensu

Téknika implementasaun mak sala ou maneira polítika SWOT planeamentu mak frakeza. Karik husi fukun rua ne’e, mak problema oinsá ho asesór internasionál sira nia servisu, nasaun lakon osan barak maibé nafatin la iha mudansa.

Kada Governu ida ukun, sempre aprova OJE, maibé hosi kontestu ida ne’e bele dehan OJE ne’ebé aprova ne’e, ema estranjeiru nian tanba de faktu, Timor-Leste gosta sosa liu produtu importasaun hanesan aprova ba hola Foos iha India, Vietnam, Tailándia nst.

Enkuantu Timor-Leste rai ida riku plantasaun, riku rai bokur nakonu ho bee maibé tanba saida menus iha produsaun foos rai laran. Problema ne’e real to sidadaun iha rai ne’e rasik halerik ba problema folin foos hanesan iha Timor rai ida ne’ebé la iha natar- bee no seluk tan.

Ko’alia kona ba desentralizasaun, maibé nafatin ho opinion “mamuk” tanba mudansa kada munisípiu tinan ba tinan la iha signifikativu, ita la hatene uza teoria no téknika saida hodi la iha mudansa signifikativu iha nasaun ne’e. Los, atu halo auto-defeza ba ita nia an, sempre esklarese katak ita foin ukun an tinan ruanulu-resin-rua, problema mak ne’e ho ukun an idade 22, maibé tanba saida deve ho nominal boot iha banku sentrál, ne’e problema.

Barak hosi ita dehan nasaun ne’e povu nian, maibé nafatin mosu torturasaun la’ós fizikamente maibé politizasaun nafatin halo na’in “povu” iha rai ida ne’e moris iha presaun nia laran.

Ita mukit iha nasaun ne’ebé riku rekursu mineral no plantasaun maibé ita kiak iha implementasaun hodi lori vitória moris di’ak ba povu.

Ema rihun ba rihun nafatin hamlaha, kbiit laek hakilar ba folin foos, saúde ai-moruk la iha sentru saúde barak taka, iha rai lafaek ne’e. símbolu ukun an nia valor vale de’it ba ema ne’ebé iha “Kapitál” kapitalista/burgezia, maibé sei la vale ba ema ne’ebé ho status “Proletariadu”.

Ideolojia ne’ebé sai hanesan barreira entre “Kapitál” Borjuize ho “Proletariat” mak deferénsia klase ekonomia. Bainhira ema ne’ebé iha ‘Kapitál” sei sai liurai diferensiál ho ema ne’ebé non-kapitál servisu hodi natoon ba sustenta vida moris de’it. Hosi ne’e iha konkluzaun ida katak empregadu boot ne’ebé hatama taxa estadu hana’i, maibé no kiak mukit sira sei sai boneka ba elite polítika sira.

Lee Mós :
“Al-Kay-Da” Apoia Ekipamentu Pintura Ba Pintór Jacinto Batista

Bele los karik, liafuan ida dehan “povu ne’e projetu kontratadu” iha de’it tempu kampaña depois manan eleisaun ba ukun “Povu´ nia termu kontratu mós remata.

Ko’alia kona ba povu sempre liga ba armonia “moris”. Haree hosi ideolojia luta nian bainhira kontra polítika koloniál nian, estratéjia primeiru maka hakarak liberta povu hosi algojo “Koloniál” ne’ebé mak invade sidadaun ida iha nia nasaun rasik.

Ko’alia kona ba moris sempre liga ba Sistema kapitalista/burgezia no Proletáriu. Tuir Karl Marx no Engels (1999) dehan, ema molok atu halo atividade polítika, edukasionál, kulturál, jeralmente atividade superestrutura nian, nia tenke moris no kontinua moris uluk lai.

Atu kontinua moris ne’e ema presiza han, hemu, hatais roupa no hela iha fatin ida. Ema atu iha ai-han hodi konsumu, iha roupa atu uza no iha fatin atu hela, ne’e nia tenke servisu. Liu husi servisu nia bele transforma natureza ba objetu ida ne’ebé útil, tanba ne’e mak Marx (2004) dehan traballu mak fonte ba rikeza ema nian.

Marx (2004) konsidera traballu umanu nu’udar atividade alienada, tanba bainhira traballadór gasta nia kakutak, matan, liman, ain no seluk tan hodi produs merkadorias-sira, maibé merkadoria-sira ne’e traballadór laiha direitu atu uza no kontrola, kontráriu fali, ema ne’ebé la servisu mak iha direitu ba uza no kontrola.

Iha sorin seluk Marx mós konsidera traballu umanu iha sosiedade kapitalista ne’e nu’udar merkadoria. Iha sosiedade kapitalista, buat hotu ne’ebé mak útil ba sosiedade, ne’e transforma tiha hotu ba merkadória. Merkadorias mak sasán hotu ne’ebé traballadór-sira produs, maibé traballadór-sira la sai na’in.

Hosi ne’e bele hamosu pergunta: tanbasá mak traballadór-sira produs tiha merkadória, maibé sira la sai na’in, kontráriu fali, ema ne’ebé mak la servisu mak sai na’in? Simplesmente hatán ba ida ne’e mak tanba meius produsaun ne’e propriedade privada, burgezia mak sai na’in ba meius produsaun.

Lee Mós :
EE Daneen Aprovadu, Sidadaun Sira Tama Ilegal Multa no Selu Rasik Kuarentena

Iha sosiedade kapitalista nian, indivíduu-sira ne’ebé mak la na’in ba meius produsaun, iha de’it forsa traballu, ne’e Marx hanaran traballadór (proletáriu). Marx-nia kompañeiru Engels define konseitu proletáriu klaru tebtebes hanesan: O proletariado é aquela classe da sociedade que tira o seu sustento única e somente da venda do seu trabalho e não do lucro de qualquer capital; [aquela classe] cujo bem e cujo sofrimento, cuja vida e cuja morte, cuja total existência dependem da procura do trabalho e, portanto, da alternância dos bons e dos maus tempos para o negócio, das futuações de uma concorrência desenfreada. Numa palavra, o proletariado ou a classe dos proletários é a classe trabalhadora do século XIX. (Engels, 1982 [1847], p. 1).

Proletáriu atu bele nafatin moris, obriga fa’an sira-nia forsa traballu ba ema-sira ne’ebé mak nain ba meius produsaun ne’ebé hanaran proprietáriu (kapitalista/burgezia), atu nune’e bele hetan saláriu mínimu hodi responde ba nesesidade bázika.

Tuir disionáriu Marxista nian, Bottomore (2013, p. 70) define burgezia mak ema-sira ne’ebé sai na’in ba meius produsaun no emprega proletáriu-sira hodi halo produsaun, ikus mai troka servisu proletáriu-sira nian ho saláriu ne’ebé uitoan hosi servisu barak ne’ebé mak proletáriu-sira hala’o ona.

Saláriu ne’ebé proletáriu-sira hetan, ne’e la sufisiente ba sira atu rekupera enerjia ne’ebé mak sira gasta no la sufisiente ba sustenta nesesidade família nian, tanba servisu ne’ebé mak sira halo laiha pagamentu justu.

Pagamentu injustu iha sosiedade kapitalista ne’e mak Marx hanaran esplorasaun. Esplorasaun ne’e nu’udar kondisaun fundamentál ba ezisténsia no dezenvolvimentu burgezia nian, tanba burgezia la bele kontinua moris no dezenvolve-an, bainhira nia la halo esplorasaun ba proletáriu.

Tanba dala barak, Proletariadu la simu valór husi sasán ne’ebé sira-nia serbisu prodús maibé de’it kustu subsisténsia nian tuir termu sertu kontratu nian maibe nafatin sei iha diskriminasaun.

 951 total views,  42 views today

Oinsa Ita nia Reaksaun iha Notisia Nee?
Like
Love
Haha
Wow
Sad
Angry
You have reacted on “Se Mak Vale Liu Ba Nasaun Ne’e “Burgezia&…” A few seconds ago

Bele hare Video Seluk :
  • Share
ADVERTISEMENT
SCROLL FILA BA NOTISIA

Notisia Timorpost Seluk


Komentariu :
Timorpost.com. Respeita tebes Ita Nia opiniaun. Laran luak no uza etika bainhira hatoo opiniaun. Opiniaun iha Ita Nia responsabilidsde, tuir lei ITE.

Varanda
Kategoria
Video
Buka
Watch
Facebook
error:
Simu Notifikasaun Hosi Timor Post Online! OK No