DILI (Timor Post)—Parlamentu Nasionál liu husi Komisaun B trata asuntu ba Defeza Seguransa ho Negósiu Estranjeiru hamutuk Polisia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC-sigla Portugés) diskute ona oinsá atu kombate Lei tráfiku umanu iha Timor-Leste (TL).
“Ohin PSIK ho Komisaun B ne’ebé kaer kna’ar ba trata asuntu seguransa nian, atu mai halo aprosiasaun, kona-ba situasaun ne’ebé akontese iha TL, kona-ba tráfiku umanu, no mós asidente selu-leluk ne’ebe konsidera ilegalidade iha rai laran” dehan Diretór Polisia Sientífika Investigasaun Kriminál (PSIK) Vincente de Brito, ba jornalista sira hafoin remata audiénsia iha salaun konferénsia Parlamentu Nasionál Kinta, (30/06)
Nia haktuir, Ita la ko’alia kona-ba kazu konkretu, tanba ne’e segredu justisa, hatene ideia de’it para oinsá, ba iha futuru ita bele hamutuk ho Parlamentu Nasionál no Instituisaun relevante atu bele halo prevensaun, mezmu tempu PSIK halo kombate tráfiku umanu.
“Públiku hatene katak PSIK hanesan Órgaun Polisia Kriminál, ami nia servisu mais tendénsia prevensaun mós servisu ba krime sira hanesan tráfiku humanu sai ona preokupasaun boot ba públiku, tanba ne’e ohin mi halo diskusaun ho Komisaun B atu rona hodi fó analiza informasaun ruma atu ita bele halo relasaun ho asaun ne’ebe kona ba tráfiku umanu iha TL” nia informa.
Kona ba kazu tráfiku umanu kazu ne’e substantivu ami la bele fó sai iha públiku, maibé asaun ba investigasaun la’o hela, mais ha’u labele kolia kona-ba konteúdu prosesu ne’e, tanba lei tráfiku umanu númeru 12/2017 ne’e krime, labele fó sai kajú konkretu sira ne’e, kuandu mais sei iha faze investigasaun. Nia hateten.
“Kajú tráfiku umanu sempre tipu hanesa de’it, ninia objetivu mak violasaun seksuál”.
PSIK servisu oinsá halo prevensaun servisu la’ós ba tráfiku umanu de’it maibé kualkér krime ne’ebé mak iha PSIK nia kompeténsia atu halo prevensaun iha ámbitu kombate krime sira ne’ebé ema dehan natureza kompleksu hodi sai organizadu.
Alende ne’e mós Prezidente Komisaun B-PN, Deputadu Jose Agustino Sequeira alias “Somotxo” kuaze servisu investigasaun kriminál servisu informasaun, servisu imigrasaun bolu asuntu relevante sira hodi buka meius ida atu kria Lei hodi kombate human Traffic Iha TL,
“Ha’u bolu PSIK ho urjente, tanba situasaun hotu-hotu sai ona iha públiku, katak hanesan iha Timor Leste iha ona tráfiku umanu no ida ne’e Komisaun B konsidera nu’udar krime organizadu, no nia implikasaun ba ita rasik mak involve iha Timor no estranjeiru”.
Tanba ida ne’e Komisaun B sempre hatete, TL labele halai tuir hanesan Human Traffic, maibé halai oinsá atu buka solusaun, tanba ne’e Mak agora ita buka medida hodi halo prevensaun, tanba bainhira akontese ona mak buka solusaun ne’e difisil tebes atu rezolve problema refere. Dehan Somotxo.
“Komisaun B nia preokupasaun ne’ebe bolu PSIK oinsá atu halo prevensaun ba kombate tráfiku umanu, hodi buka maneira oinsá mak bele halo prevensaun no kombate Human Traffic iha nasaun. Tanba ida ne’e implikasaun makas liu iha Territóriu Timor laran, ho ida ne’e ohin bolu sira mai hodi diskute oinsá buka solusaun ba problema refere”. Nia hakotu
2,933 total views, 3 views today
Bele hare Video Seluk :