ADVERTISEMENT

Impaktu Komunikasaun Iha Família Ba Produsaun Produtu Kulturál Tais

Augusto Sarmento - Jeral · Opiniaun
  • Share

Autor Estudante Departamento de Comunicação Social (DCS-FCS-UNTL): Eugenia Barreto (1), Deonisia da Costa (2) Ercilia Maria Pereira (3) Ivo Z. A. Naibuti (4), Armandina  Nunes  da Cruz (5), Revizór Teóriku: Miguel Gonçalves (Dosente Integrál, DCS)

INTRODUSAUN

ADVERTISEMENT
SCROLL FILA BA NOTISIA


Tais nu’udar vestuáriu tradisionál Timoroan nian. Tais mós reprezenta identidade kulturál ne’ebé mai husi idadiak nia munisípiu rasik. Tais mak  riku ho valór oioin hanesan  iha kultura Timoroan nian uza iha serimónia rituál, omenajen, festa no relijiozu sira, simu bañaka kore-metan, barlake, nomós hanesan troka prezente entre membru komunidade no ema ruma ne’ebé konsidera importante fó tais hanesan kustume ne’ebé sempre hala’o. Tais sai hanesan matenek no kultura ema Timor oan nian dunik.

Tais Timor iha valór kulturál no valór ekonómiku. Tais enkuantu ho valór kultura bele uza hanesan vestuáriu ne’ebé reprezenta orijen kultura nian. Define mós diferénsia entre munisípiu ida ho ida seluk. Liga ba valór ekonómiku iha família uza hanesan fonte rendimentu, hafoin prodús halo barak faan, hetan osan hodi sustenta nesesidade família nian.

Prosesu soru tais mak fábrika tradisionál Timor-Leste nian ne’ebé halo husi inan-aman sira ne’ebé iha abilidade. Abilidade ne’e hatutan husi jerasaun ba jerasaun. Tais ne’e halo ho liman badaen husi feto no mane sira.

Menus komunikasaun husi família (inan-aman ho oan sira) fó impaktu ba oan sira-nia koñesimentu kona-ba prosesu soru tais, tanba sei implika fali sira nia interese atu hatutan atividade soru tais. Jerasaun ohin loron mós la laiha ona interese hodi  aprende liuliu soru tais no nia prosesu sira.

Bazeia ba konstituisaun RDTL artigu 590: Aliña 5: define katak, ema hotu iha direitu atu goza no harii kultura hanesan nia obrigasaun atu haburas, defende nomós fó valór ba patrimóniu kulturál. Nune’e, atividade sira liuliu produsaun ba vestuáriu tais mak menus tebes bele akontese, tanba orientasaun husi família liuliu inan-aman ba oan  sira.

Haree husi aspetu legál Tais Timor hetan ona rekoñesimentu husi UNESCO (United Nations for Educational Scientific and Cultural Organization), hanesan refere husi publikasaun Tatoli, Ip, https://tatoli.tl/2020/07/15/2021-unesco-rekoinese-tais-timor-nuudar-patrimoniu-tl/ asesu iha loron 16 Marsu 2024.

Bazeia ba publikasaun ne’ebé asesu iha link ne’ebé sita katak, ho esforsu Governu nian dezde tinan 2005, no iha 2021 foin mak rejista no rekoñese husi UNESCO nu’udar Partimóniu Kulturál Timoroan nian.

Nune’e, iha artigu ne’e fó enfaze ba transmisaun koñesimentu husi família importante loos refleta ba vestuáriu tais ba oan sira iha família ida, liuliu família sira ne’ebé iha abilidade soru tais hanesan atividade prinsipál hodi prodús halo barak, faan hetan osan sustenta nesesidade família nian. Produsaun tais hatudu katak, hatutan hela husi bei-ala sira husi tempu ba tempu.

Tais Timor mós reprezenta ho modelu no kór oioin husi munisipiu idiadak nian, no hatudu ida-idak nia orijinalidade rasik.  Maské iha nia valór kulturál no ekonómiku maibé la’ós ema hotu hatene soru tais. Iha família balun de’it mak iha abilidade ne’e. Maibé iha família laran oan sira influénsia husi tempu modernu nian, preokupa ho eskola, servisu no atividade oioin. Iha modernu ne’e rasik negosiante Xina sira mós kopia modelu tais ne’e hodi adota hanesan ropa baibain ne’ebé bele fali iha loja sira. Ne’e sei halakon tais timor nia orijinalidade no matenek tradisionál ne’ebé timoroan sira iha nanais ona. Aleinde ne’e, iha atividade kulturál sira, foinsa’e uza tais dalaruma sente la konfortável no balun bele sente moe, tanba nunka uza no kabaia tais iha eventu sira hanesan rituál, dansa, tebedai no seluk tan.

Lee Mós :
AIFAESA apreende 117 maços de tabaco ilegal

Fundamentu Teóriku

Iha família komunikasaun di’ak bele promove no haree kultura espesífiku iha sosiedade. Bainhira iha membru família komunika ho kultura espesifiku nia laran sira bele aprende no koñese valór kultura sosiedade nian. Liuliu komunika oinsa prosesu soru tais husi ina-aman ba oan sira. Nune’e, oan feto no mane sira bele uza no mantein matenek sira-ne’e hanesan valór kultura nian ne’ebé obrigatóriu promove  nafatin husi jerasaun ba jerasaun.

Iha artigu ne’e elabora ho baze ba Teoria Kulturál. Nu’udar konteúdu teóriku husi matéria Teoria Komunikasaun (DCS, FCS, UNTL) nian. Teoria kulturál refere estudu ne’ebé envolve aprosimasaun interdisiplinar ho objetivu atu kompriende fenomenu kulturál oin-oin. Perspetiva Teoria Kulturál haree relasaun prátika kulturál, podér no valór sira (Serrate 2008). Atu komprende konseitu kultura iha sentidu sosiál no polítiku ne’ebé kle’an liu hodi esplika eventu kulturál oioin. Teoria ida-ne’e mós halo ligasaun ba kultura nia papél hanesan objetu estudu nian no mós ninia papél iha kontestu estudu polítiku no asaun nian. Liu tan, nia objetivu mak atu estuda kultura ne’ebé iha ligasaun ho prosedimentu étika no sistema.

Tylor fó nia argumentu katak, Teoria Kulturál hanesan siénsia ida ne’ebé kompleksu tebes, tanba kultura liga ho fiar, múzika, morál, regra, lei, lisan, matenek, ho kustume ne’ebé iha no horik ho ema hanesan membru sosiedade ida (Soekanto, 2000: 172).

Bazeia ba teoria iha leten hakerek na’in interpreta katak, produsaun tais nu’udar prosesu kulturál maka hanesan  konfigurasaun ida ne’ebé uza hodi sai hanesan salvaguarda no  timoroan rasik uza tais hodi sai hanesan patrimoni kulturál, atu hametin fiar entre uma lulik no sai hanesan vestuáriu hodi hafalun sira nia an iha situasaun iha atividade ne’ebé reprezenta kultura.

Bele haree ba oin klaru no efetivu liután mak komunikasaun iha família nia laran bele fó impaktu boot ba produsaun produtu kultura tais tanba família laiha interese hodi dada joven sira ne’ebé iha kapasidade natoon hodi apriende kultura tais  ne’ebé beiala sira rai hela ba jerasaun foun.

Ameasa ba Konservasaun valór kulturál (Tais )

Konservasaun ba valór kulturál tais iha Timor-Leste sai nu’udar asuntu importante, maibé ho komunikasaun di’ak ho joven sira sei bele haforte valór sira-ne’e iha sosiedade. Impaktu ne’e bele akontese bainhira laiha komunikasaun la di’ak no la efetivu, bele implika ba;

Lakon identidade kulturál, joven sira la hetan oportunidade atu hetan konekaun ho valór kulturál tais, sira bele simu influénsia husi kultura estranjeiru ou perde sira-nia identidade kulturál.

Desvalórizasaun tradisaun: laiha komunikasaun di’ak ho foinsa’e sira, tradisaun sira bele lakon no la inklui iha sira nia lala’ok kotuk, ho razaun ne’e konservasaun ba kultura tais sei sai risku.

Asaun ne’ebé kontribui ba elemina ameasa sira iha leten maka komunikasaun hanesan dalan ne’ebé hatudu informasaun ba ema barak hodi nune’e bele haree no interpreta no trata ho urjente kona-ba problema ne’ebé akontese tais labele uza de’it maibé garante nafatin nia orijinalidade. Komunikasaun mak presesu ida hato’o informasaun husi ema ida ba ema seluk nune’e hadia sira-nia hahalok negativu ba pozitivu. Tuir audiénsia sira-nia interpretasaun kona-ba informasaun ne’ebé sira simu no komunikasaun mós sai hanesan meiu ida atu hamosu interasaun sosial, tanba interasaun ida bele la’o di’ak no efetivu bainhira komunikasaun mós funsiona ho efetivu (Liliweri, 2015:53).Bainhira Timoroan hotu hatene konserva tais mak sira sai Liman Rohan husi beiala sira hodi hatutan ba jerasaun foun sira.

Lee Mós :
Agricultura paralisada devido a problemas com sistemas de irrigação

Prosesu no materiál ba Soru Tais            

Liuhusi artigu ne’e autor sira mós hakarak no kuriozu hodi halo entrevista ho fonte sira ne’ebé hanesan inan-aman no badaen iha atividade soru tais. Ermera oan ida ho Natercia Gonçalves ne’ebé baibain hala’o atividade soru tais hateten, Tais ne’e hanesan eransa no sasan furak ne’ebé oferese husi beiala sira, tanba tais mos sai hanesan timoroan nia identidade no tais ne’e hola parte iha atividade hotu, tanba ne’e jerasaun foinsa’e sira presiza konserva no atualiza nafatin nu’udar patrimóniu.

“Prosesu soru tais, presiza kabas, Ai Soru, Ai-duir no ai-hun kabas. Dahuluk hola kabas hotu bobar hafoin prepara material sira depois luban hotu dulas kabas (dole) lia materna pou mak soru. Material ida ne’ebé mak presiza hodi soru tais mak beba, kapa-lu, úlo, ailulu kanurun (lia materna).” Dehan iha Kolmera, Díli (18/03/2024).

Natercia ne’ebé kompleta ona tinan 51 ne’e hatutan, tempu ne’ebé soru tais depende  ba ema idaidak se halo badinas entaun lori loron ida ho balun deit bele iha resultadu soru tais. Medida Tais kiik.

Nia informa Komunikasaun iha familia hodi hatutan ba oan sira mak lia menon soru tais atu nune’e buka osan rasik hodi sustenta nesesidade uma laran. Feto sira mós faan sira-nia tais hodi hetan osan no hahan maka sira presiza rezistansia foun hodi luta atu promove liután.

Soru nain Aida da Costa Amaral naturalidade husi Viqueque (Osso) ne’ebé kompleta ona idade 55 konta tuir nia esperiénsia katak, prosesu soru tais ne’e naruk tebes, tanba liuhusi etapa ba etapa atu tais ne’e  bele sai feitu.

“Kabas bobar buka modelu tais tuir imajen ne’ebé mak ita atu uza ba iha tais ita konta tuir imajen, tein kabas  uza mos ho ai kulit (ai bubur fuik) ai tahan lalap kou (makasae) uza mos ho rai metan tein hamutuk durasaun tempu loron ida”, tenik nia iha Beto,Díli (20/03/2024).

Nia hatutan, bobar kabas iha ai sira ne’ebé mak persiza, kabas ne’ebé mak tein ona  sai metan, ne’e no bobar kabas tuir modelu ne’ebé mak iha ona imajen, durasaun loron ida ba bobar kabas, soru tais durasaun loron 4 no semana 1. Medida tais ne’ebé mak maka metru 1.5 Tais feto ita soru  dala ida nia feito ona no tai mane persiza soru dala rua tan tais mane sei suku hamutuk fali atu sai tais mane ida.

“Apresia tebes maské sei joven, Ama sira hanorin ona Ami atu soru tais liuhusi ama sira haruka  koko no soru tais troka malu no ama sempre ajuda no fó esplikasaun ba soru tais  nian”, nia hatuatan.

Aleinde ne’e, Ines da Conceição, Ermera ho orijen Atsabe kompleta tinan  55, konta nia prosesu soru tais sosa kabas fiu bobar halo kabuar uza ai, prosesu bobar kabas ne’e han tempu liu, tanba kabas iha kor oi-oin, bobar hotu kabas (Pasan), monta fali ba ai hodi soru tais. Ne’e depende fali ba tais, tanba tais balu kiik no tais balu boot,  sei kiik lori tempu loron ida bele soru ona tais ida, sei tais boot lori tempu semana  ida.

“Ha’u mós uluk aprende prosesu soru tais husi inan-aman  hodi mai to’o agora ha’u bele domina maneira oinsa atu soru tais. Ha’u iha oan feto na’in rua sira mós hatene soru tais, tanba ami hanorin sira hodi aprende atu nue’e sira mós hatene soru tais hodi promove liman fatin ne’ebé beiala sira rai hela ba jerasaun ba jerasau sira tuir mai”, hateten nia iha Kolmera, Díli (18/03/2024).

Lee Mós :
Arte Moris Halo Pintura Nakloke hodi Komemora Loron Invazaun

Nia hatutan Prodús tais ida mais ou menus fulan rua ba leten, tanba prosesu hoban no soru, ne’e lori tempu barak, maibé ho atividade ne’e bele hetan rendimentu natoon hodi sustenta família no oan sira ba eskola maské hetan uituan.

KONKLUZAUN

Komunikasaun efetivu iha família, bele halo membru sira sente di’ak liu, iha motiva atu transmite esperiénsia sira kona-ba prosesu prodús tais. Komunikasaun ne’e bele kria ambiente ne’ebé promove kriatividade, no aprezentasaun ba produtu tais. Liuliu família ne’ebé iha ona matenek kona-ba soru tais. Refere ba teoria kulturál foka valór sira kulturál nian hanesan instrumentu liuliu Tais  Timor. Matenek ne’ebé iha, iha nanis ona, oinsá bele habelar nafatin iha família no sosiedade. Maské iha realidade ema sente la importante ona, iha tempu ohin loron nian, maibé iha família balun ne’ebé halo hela asaun ba produsaun tais. Hanesan mós entrevista ne’ebé konsege rekolla husi fonte sira.

Menus komunikasaun iha família fó impaktu direta ba tradisaun kultura tais, tanba se laiha komunikasaun di’ak husi família  mak sei abandona joven sira atu promove kultura timor nian. La’o ba oin, menus komunikasaun iha família bele hatudu impaktu negativu iha konservasaun no sustentabilidade ba produtu tais nian, tanba la envolve direta foinsa sira. Inklui limitasaun ne’ebé loloos fahe tutan abilidade produsaun tais nian ba oan sira iha uma laran.

Liuhusi artigu ne’e, solisita ba timoaon hotu atu promove kultura liuliu tais iha família bele hahu husi edukasaun, partisipasaun, uzu tais iha vida kotidiana, promosaun ba atividade kulturál tais no partisipa iha eventu sira kultura tais. Ida-ne’e bele garantia katak tais sei kontinua eziste ho nia naturalidade no orijinalidade husi família no jerasaun foun tuir mai.

*Agradese ba Timor Post, oferese ona espasu hodi publika artigu ne’e*

REFERÉNSIA

DetikEdu (2021). Pengertian Kebudayaan Menurut Para Ahli, disponivel iha link https://www.detik.com/edu/detikpedia/d-5725690/5-pengertian-kebudayaan-menurut-para-ahli, asesu iha loron 6 Abril 2024.

Harris, M. (1983). Culture Antropology. New work: Harper Row.

Tilaar, H.A.R. (2002). Membenahi Pendidikan  Nacional, Jakarta: Rineka Cipta

Linton, Ralph (1953) The Study Of Man, An Introduction culture ; Appleton Century ; Crofts

Puspowardhani, R. (2008). Komunikasi Antar Budaya dalam Keluarga Kawin Campur Jawa Cina di Surakarta. Thesis. Surakarta: Program

Yaqin Ainul (2015), Pendidikan Multukulturál Cross- Kulturál  Understanding untuk democrasi dan keadilan,Yogyakarta: Pilar Media.  

Rosaldo, R. (1989). Culture And Thurth.The Remaking of Social Analisys. Boston: Beacon

Rahardjo, T. (2005). Menghargai Perbedaan Kulturál Mindfulness dalam Komunikasi Antaretnis.Yogyakarta: Pustaka Pelajar.

Tatoli, (2021). UNESCO Rekoñese Tais Nu’udar Partimóniu Kulturál TL, disponivel iha link https://tatoli.tl/2020/07/15/2021-unesco-rekoinese-tais-timor-nuudar-patrimoniu-tl/ asesu iha16 Marsu 2024.

Taylor,T.G.,H.E.Drumond & A. T. Gomes. (1986). Agricultural Credit Program and Production Efficiency:an Analysis of Traditional farming in Southern Minas Gerais Brazilia: Journal of Agricultural Economis,68(1): 100-117.

Sukmono,F.G.& Junaedi, F. (2014). Komunikasi Multikultur Melihat Multikulturálisme dalam Genggaman Media. Yogyakarta: Buku Literária

 2,553 total views,  63 views today

Oinsa Ita nia Reaksaun iha Notisia Nee?
Like
Love
Haha
Wow
Sad
Angry
You have reacted on “Impaktu Komunikasaun Iha Família Ba Produsaun P…” A few seconds ago

Bele hare Video Seluk :
  • Share
ADVERTISEMENT
SCROLL FILA BA NOTISIA

Notisia Timorpost Seluk


Komentariu :
Timorpost.com. Respeita tebes Ita Nia opiniaun. Laran luak no uza etika bainhira hatoo opiniaun. Opiniaun iha Ita Nia responsabilidsde, tuir lei ITE.

Varanda
Kategoria
Video
Buka
Watch
Facebook
error:
Simu Notifikasaun Hosi Timor Post Online! OK No