Dili, (timorpost.com)— Centro Nacional Chega (CNC), parseria ho Institutu Nasionál Formasaun Dosente no Profisionál Edukasaun Timor-Leste (INFORDEPE) kontinua fo formasaun liga ba Istória Nasionál no Direitu Umanu ba Profesór Segundu Siklu hamutuk 75.
Formasaun ne’e halo tanba iha 2018, CNC halo estudu sobre koñesimentu ne’ebé manorin sira iha kona-ba Istória nasaun nian. Rezultadu hatudu iha koñesimentu insufisiente ne’ebé permite lesionasaun konteúdu sira sobre Istória Nasionál ho kompletu, presizaun no virilidade. Nia objetivu mak atualiza koñesimentu istória país nian, iha kontestu sala de aula, reprodús koñesimentu refere.
Diretór-Ezekutivu CNC, Hugo Fernandes, hatete atividade formasaun profesór 75 ne’e atu bele akompaña sira nia dezenvolvimentu kona-ba maneira no konteúdu hanorin matéria istória nasionál inklui direitu umanu ba estudante sira iha aula laran tuir duni nesesidade formasaun ne’ebé sira hetan.
“Ita iha ona kooperasaun di’ak ho Ministériu Edukasaun atu realiza nafatin formasaun hodi dezenvolve materiál didátiku ba profesór sira, nune’e bele hametin liután rede manorin istória ba direitu umanu iha territóriu”, Haktuir Diretór CNC, Hugo Maria Fernandes ba jornalista sira iha edifísiu CNC, Balide, Segunda (15/04/2024).
Nia rekomenda, formasaun ne’ebé CNC fó ba profesór sira iha primeiru no segundu siklu ne’e atu hasa’e sira-nian koñesimentu hodi bele hanorin dixiplina ne’e ho di’ak no ajuda alunu sira atubele hatene istória rai ida ne’e nian ho loloos.
Kurríkulu ne’e Ministériu Edukasaun mak dezenvolve, CNC ho INFODEPE nia servisu maka aumenta tan matéria sira hanesan iha livru atu manorin sira iha referénsia hodi hanorin.
“Ita hanoin katak liu husi formasaun ne’e manorin sira bele fahe esperiénsia inklui métodu ne’ebé sira hetan no aprende iha formasaun ne’e bele pratika ba alunu/a sira fatin ne’ebé sira hanorin ba. Ita mos fiar husi formasaun ne’e bele kria rede manorin ida hodi troka hanoin ba malu hanesan manual ka matéria sira”. Nia informa.
CNC mós iha ajenda oinsá atu halo monotorizasaun regular ba eskola sira liga ba maneira oinsá manorin sira ne’ebé tuir ona formasaun implementa métodu hanorin iha sala de aula.
Iha fatin hanesan, Prezidente INFORDEPE, Domingos Martins hatutan, formasaun ida ne’e hanesan lasu ida entre CNC, INFORDEPE no Manorin sira esforsu hamutuk hodi estuda no kompriende istória.
“Formasaun ida ne’e nu’udar espíritu kontínua hodi preserve no valoriza valores istóriku sira, ba jerasaun sira iha prezente ho futuru”. Nia dehan.
Formasaun ida ne’e hakarak lori manorin sira atu kompriende kle’an sobre saida mak istória ne’e rasik, ne’ebé apenas la’ós “rejistu pasadu” de’it, maibé mós hanesan ferramenta ida atu bele entende, antesedente no fundamentu husi vida umana nian no ninia sivilizasaun sira.
Hanesan nasaun ida ne’ebé mak ultrapasa ona períodu importante oioin iha nia istória, maka kompriensaun forte sobre istória pasadu ne’e rasik, sei serve hanesan xave hodi dezenvolve futuru ida ne’ebé nabilan tuir ema hotu hakarak.
2,898 total views, 18 views today
Bele hare Video Seluk :