ADVERTISEMENT

Ekonomia Timor Leste Estagna

  • Share
Reitór Universidade da Paz (UNPAZ), Adolmando Soares Amaral

DILI (Timor Post)Ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2021 ki’ik inklui ekonomia rai laran estagna 8.3, tanba ezekusaun la tuir programa prioridade Governu nian ne’ebé hetan aprovasaun iha Parlamentu Nasionál, maibé Governu preokupa liu mak kampaña vasinasaun Covid-19.

Reitór Universidade da Paz (UNPAZ), Adolmando Soares Amaral, hatete tuir kalendáriu husi Parlamentu Nasionál nian, katak tama iha fulan Outubru ne’e,  Governu tenke aprezenta ona proposta orsamentu jerál estadu ba tinan 2022, ho montante biliaun US$1.6 ba ona Parlamentu Nasionál.

ADVERTISEMENT
SCROLL FILA BA NOTISIA


Maibé, nia dehan, haree ba realidade ezekusaun husi Orsamentu Jerál Estadu 2021 ho montante biliaun US$2.1, ninia ezekusaun laiha ka ki’ik, tanba programa sira ne’ebé mak Governu aprezenta iha tempu ne’ebá, hetan aprovasaun husi Parlamentu no Prezidente Repúblika rasik promulga ona orsamentu refere, maibé Governu la-halo ezekusaun, tau fali atensaun ba kampaña vasinasaun Covid-19.

“Programa prioridade ne’ebé sira aprezenta no osan promulga ona husi Prezidente Repúblika iha 2021, ninia ezekusaun ne’e atraza, tanba sira la tau atensaun ba programa prioridade sira ne’ebé mak sira rasik aprezenta, sira ba tau fali atensaun ba servisu Ministériu Saúde nian, membru Governu hothotu rame-rame ba halo ida ne’e, ida ne’e mak difikulta sira iha ezekusaun,” Adolmando informa ba jornalista sira iha PN, Segunda (11/10).

Adolmando kestiona, OJE 2022 Governu atu tau osan ba setór ida ne’ebé?, tanba setór sira ne’ebé mak antes ne’e aprezenta ona, povu nunka sente ninia efeitu.

“Ha’u la haree katak, sira nia referénsia orsamentu biliaun $1.6 iha 2022 atu kontinua tau osan ba setór ida ne’ebé, tanba  setór sira ne’ebé sira aprezenta,  ita la sente ninia efeitu,”Adolmando preokupa.

“Ita tenke sente lai buat ruma husi programa hotu, depois mak ita haree katak programa ne’e aumenta tan osan, mak ita fóin bele aumenta osan, agora se ita la halo ezekusaun ba programa sira ne’ebé  ita depende, depois ita ba halo fali programa orsamentu fóun, ne’e problema oi-tuan,” Adolmando afirma.

Adolmando hatete, daudaun ne’e ekonomia Timor-Leste nian hatudu rezultadu negativu 8.3, signifika  katak OJE 2021 la kontribui ba dezenvolvimentu, sá tan Povu nia moris.

Maske Governu halo polítika oioin atu rekupera ekonomia liuhusi polítika subsídiu $200, sesta bázika, no agora atu fó tan subsídiu ba funsionáriu públiku sira, ida ne’e la’ós fórma di’ak para rekupera ekonomia.

“Orsamentu 2022 biliaun US$2.1 ita atu kaer ninia sasukat ne’e haree de’it kresimentu ekonomia, na-realidade ekonomia Timor-Leste negativu 8.3, ekonomia ne’ebé estagna tiha ona, ne’e signifika orsamentu US$2.1 ne’e la kontribui ba dezenvolvimentu, sá tan ba Povu nia moris. Agora atu rekupera ida ne’e mak tenke prepara kondisaun sira hanesan infraestrutura báziku, trata setór privadu sira ho dignu, depois tau osan iha banku para ema asesu, nune’e setór privadu bele ajuda Governu atu bele halo rekuperasaun ekonomia, mais Governu mesak de’it ne’e imposivel,”  Adolmando kritika.

Iha fatin hanesan, Prezidente Komisaun D Parlamentar, trata asuntu ekonomia no dezenvolvimentu, Deputadu Antonino Bianco, hatete sorte Governu ne’e Fretilin ba viabiliza para orsamentu iha, enkuantu orsamentu laiha, nasaun atu ba ne’ebé?.

“Ekonomia iha rai laran ne’e moris, tanba depende ba osan, osan ne’e iha tanba mai husi fundu mina-rai, ne’ebé se osan iha ona, ha’u hanoin embora ema krítiku, maibé ho OJE rasik mós fó impaktu pozitivu balun ba prosesu ekonomia ita-nia rai laran. Ema dehan lae ne’e, ha’u hanoin ne’e analiza ekonomia husi ne’ebé mak ne’e,”  Bianco dehan.

Bianco rekoñese, dezenvolvimentu boot iha rai laran la la’o, maibé dezenvolvimentu ki’ik sira la’o hela. Ezemplu hanesan uma ba kbiit laek.

“Ha’u hanoin dezenvolvimentu boot hanesan auto estrada ne’e, klaru la la’o, maibé dezenvolvimentu ki’ik ne’e la’o, hanesan uma ba kbiit laek, uluk ita dehan uma MDJ, ne’e osan fakar barak, maibé depois ema ladún aproveita,” Bianco katak.

Bianco haktuir, dezde uluk kedan iha Governu anterior sira, kuandu iha trimestre segundu ninia ezekusaun sei ki’ik, maibé bainhira tama ona iha fulan Outubru to Dezembru fóin mak aselera.

“Mezmu agora ezekusaun persentajen bele ki’ik, maibé ezekusaun en-kualidade, ezekusaun persentajen boot, mais ita la hatene ezekusaun ne’e kualidade ka lae?, ne’e mak sira uluk, dala ruma halo tiha sein porsentu, depois tinan oin at ona, entaun ida-idak ho ninia fórma, ezekusaun persentajen ki’ik, maibé ho kualidade, doku ezekusaun persentajen makas, maibé kualidade laiha, entaun ita hein katak tenke iha diferensa,” Deputadu Bankada FRETILIN ne’e argumenta.

Entretantu, iha reuniaun Konsellu Ministru, Kuarta (06/10), aprova ona projetu ba proposta lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2022, ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas.

OJE tinan 2022 ho montante dolar amerikanu biliaun US$1,675 no kompostu husi Orsamentu Administrasaun Sentrál, Orsamentu Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-Kusi Ambenu no orsamentu Seguransa Sosiál nian.

Portantu, governu Konstitusionál VIII define ona prioridade nasionál neen ba OJE 2022: 1) dezenvolvimentu kapitál umanu (edukasaun, fórmasaun profisionál no saúde); 2) abitasaun no inkluzaun sosiál; 3) setór produtivu sira (agrikultura no turizmu), ambiente no konetividade; 4) dezenvolvimentu setór privadu; 5) dezenvolvimentu rurál; no 6) governasaun di’ak.

“Tuir planu prevee hela ba dia 15 Governu submete ona ba Parlamentu Nasionál, mais prosesu sira hotu iha Ministériu Finansas, ne’ebé konfirmasaun preparativus tékniku sira, iha parte finansas nian mak agora dezenvolve hela”. Ministru Prezidensia Konsellu Ministru, Fidelis Leite Magalhães dehan.

Ezekusaun OJE 2021 Trimestre Datoluk Atinje 47%

Taxa ezekusaun reál Orsamentu Jerál Estadu( OJE) 2021 to’o iha kinta (30/09),  atinji ona millaun $949,2 ka 47% husi totál orsamentu biliaun $2,1. Taxa ezekusaun reál ba programa Boa Governasaun no Jestaun Institusionál ne’ebé nia objetivu atu sustenta mákina Estadu, ezekuta ona millaun $314,8 ka 69% husi orsamentu alokadu millaun $456,7. Enkuantu taxa ezekusaun reál ba kategoria programa esensiál entidade sira nian fóin mak ezekuta millaun $634,4 ka 40% husi orsamentu alokadu biliaun $1,5.

Taxa ezekusaun reál tuir klasifikasaun ekonómiku, aas liu mak iha kategoria Transferénsia Públika 74%, tuir kedan ho Saláriu no Vensimentu 65%, Bens no Servisu 35% no Kapitál Menór 14%. Enkuantu Kapitál Dezenvolvimentu fóin mak ezekuta de’it 11%.

Ezekusaun Fundu COVID-19

Fundu Espesiál Covid-19 ne’ebé mak kria iha tinan kotuk atu responde ba pandemia, to’o iha Kinta-feira, 30 Setembru 2021, nia ezekusaun reál atinji ona millaun $108,6 ka 38% husi totál orsamentu retifikativu alokadu millaun $287,6.

Ezekusaun Reseitas Doméstika

Ezekusaun iha parte reseitas, to’o iha Kinta-feira, 30 Setembru 2021 atinji ona millaun $117,6 ka 63% husi totál estimativa reseitas millaun $187,1.

Levantamentu Osan husi Fundu Minarai

Relasiona ho levantamentu osan husi Fundu Minarai, to’o iha fulan-Setembru 2021, Governu halo ona levantamentu millaun $797,8 ka 58% husi totál biliaun $1,3 ne’ebé mak Parlamentu Nasionál aprova ona. Governu sei hato’o pedidu levantamentu bainhira iha nesesidade atu halo refórsu ba kaixa Estadu.

Ezekusaun iha Nivel Munisípiu

Taxa ezekusaun OJE 2021 iha nivel munisípiu hatudu progresu ida ne’ebé di’ak tebes. To’o iha 30 Setembru 2021, iha munisípiu lima (5) mak nia ezekusaun di’ak tebes hanesan Munisípiu Lautem (58%), Baukau (56%), Ermera, Ainaru no Manufahi (55%). Progresu ezekusaun ne’ebé di’ak ne’e, sei kontinua fasilita polítika desentralizasaun Oitavu Governu Konstitusionál ne’ebé lidera husi Primeiru-Ministru, Jenerál Taur Matan Ruak. Servisus desentralizasaun ne’e rasik lidera husi Ministériu Administrasaun Estatál.

Iha OJE 2021, Oitavu Governu Konstitusionál hahú implementa orsamentu pur programa ho fórma kompletu – tranzisaun ida husi orsamentu pur Item ne’ebé mak implementa dezde Timor-Leste restaura nia Independénsia tinan 19 liubá.

Orsamentasaun 𝑝𝑢𝑟 汜𝑟𝑜𝑔𝑟𝑎𝑚𝑎 hanesan instrumentu ida atu garantia katak osan sira kada tinan Ita fóti husi Fundu Minarai, kobransa Impostu hosi kontribuinte sira, no Empréstimu husi Doadór sira, fó duni benefísiu ba Povu, hadi’ak kualidade prestasaun servisus públiku hodi alkanse metas ne’ebé mak Governu aprova ona.

Ho introdusaun polítika fóun ne’e, ba oin, Oitavu Governu Konstitusionál hakarak atu asegura servisu públiku ida ne’ebé prudente ho rasiosíniu sósiu-ekonómiku; hakat husi orsamentu 𝑝𝑢𝑟 𝐼𝑡𝑒𝑚 ba orsamentu 𝑝𝑢𝑟 𝑃𝑟𝑜𝑔𝑟𝑎𝑚𝑎 hodi asegura rezultadu reál husi ezekusaun, la’ós persentajen ezekusaun de’it no redús númeru programa husi 145 programas tun ba 43 programa iha tinan 2022 hodi fó biban ba Governu, fóku ba kualidade no kontrolu ezekusaun OJE. (jry)

 774 total views,  3 views today

Oinsa Ita nia Reaksaun iha Notisia Nee?
Like
Love
Haha
Wow
Sad
Angry
You have reacted on “Ekonomia Timor Leste Estagna” A few seconds ago
  • Share
ADVERTISEMENT
SCROLL FILA BA NOTISIA

Notisia Timorpost Seluk


Komentariu :
Timorpost.com. Respeita tebes Ita Nia opiniaun. Laran luak no uza etika bainhira hatoo opiniaun. Opiniaun iha Ita Nia responsabilidsde, tuir lei ITE.

Varanda
Kategoria
Video
Buka
Watch
Facebook
error: