DILI (timorpost.com) – Timor-Leste Independénsia tinan 20 ona, maibé Komunidade sira iha Suku Tutuluru, Postu Administrativu Same, Munisípiu Manufahi, sei enfrenta kona-ba problema infraestrutura sosiál.
“Durante ne’e ami izola husi prosesu dezenvolvimentu, problema ne’ebé enfrenta iha ami-nia suku hanesan infraestrutura, bee moos, Estrada, Setór Saúde, Konektividades, Eletrisidade no Kultura merkadorias”, Konsellu Klibur Unidade Jerasaun Suku Tutuluru (KUJST), Inocêncio de Jesus Xavier dehan iha Salaun HAK, Faról, Tersa (13/09).
Nia dehan, durante ne’e esforsu barak maka sira halo ona no sira komunika ho entidade hot-hotu liuliu Governu no lejizladór sira, halo ona aproximasaun lubuk ida hanesan hakerek Karta no Ko’alia, ne’ebé sira hanoin Governu la rona karik, entaun sira buka fali dalan liuhusi medida sosiál, medida ida ne’e atu fó hanoin de’it katak ba membru governante sira liuliu Oitavu Governu relasiona ho kestaun Infraestrutura Báziku.
“Iha momentu ida ne’e ha’u introdus ba media katak suku Tutuluru lokaliza iha Postu administrativa Same ne’ebé Sidade Suku vila, ne’ebé Suku Tutuluru pertense iha suku vila. Maibé ita boot sira hatene katak Prosesu desentralizasaun durante tinan 20 ona, ami bele konta ho ami-nia Liman fuan ne’e hafoin iha tinan 20 ne’e nia laran Projetu ne’ebé tama iha ami-nia suku ne’e foin 15 maka iha novo Konstrusaun no reabilitasaun”, nia dehan.
Nia dehan, situasaun ne’e sira hakarak ko’alia ba Tutuluru suku nu’udar sentru ba kapitál Manufahi, ne’ebé nia halo konektividade entre Postu haat, Same, Fatuberliu, Alas no Turiskai, ho ida ne’e maka ba oin sira-nia ezijénsia ne’ebé Governu la tau matan alternativu sira foti maka a luta kontinua, no sira ko’alia beibeik no hetan Vitoria hanesan mós atu hetan ukun rasik an.
“Ha’u fiar katak Distintu Deputadu sira liuliu ba Manufahi oan sira ne’ebé okupa pasta Deputadu Kleur demais Keta toba dukur iha AC nia laran, maibé favor ida ko’alia ba asuntu ne’ebé durante ne’e povu suku hela iha sira-nia kabas no ulun fatuk hodi kontinua Orsamentu Estadu no asuntu Infraestrutura ne’e. Ho nune’e ami mós kontinua ko’alia, maibé sira lakohi tau matan ami sei la vota ba sira iha tinan oin mai”, nia tenik.
Iha fatin hanesan Portavós, Joaninho da Costa, reforsa hafoin dekada tinan rua Timor-Leste hetan nia ukun rasik an sai Estadu ida ne’ebé soberanu no unitáriu haktuir ba vontade Povu nian hodi hatuur iha objetivu Estadu mak oinsá atu lori Moris di’ak ba povu liuhusi ajenda Polítika Públika.
“Kada tina-tinan ita-nia orsamentu Jerál Estadu, distintu Deputadu sira halo diskusaun hodi tau prioridade ba asuntu sira liga ho nesesidade Povu nian ne’ebé foku ba asuntu sira ne’ebé ba libertasaun Povu atu liberta husi nakukun ba Naroman, maibé problema sosiál ne’ebé Komunidade sira hasoru iha Munisípiu Manufahi suku Tutuluru hanesan infraestrutura”, nia informa.
Ho ida ne’e sira husu ba governu liuhusi Ministériu Obras Publika (MOP), atu hala’o Xamada urjente ba kompañia implementadór sira hodi aselera projetu tuir tempu mak hatuur ona iha kontratu.
2,111 total views, 3 views today






