DILI (Timor Post)—Bazei ba dadus ne’ebe fó sai hosi Diresaun Jerál Estatístika iha Ministériu Finansas kona ba Índise Presu Konsumidór fulan Setembru nian, hatudu inflasaun 0.1%.
“Dadus ne’e hatudu iha fulan Setembru inflasaun 0.1%, foos menus –0.1%, masin midar 0.5% produtu ai-han menus -0%,” Diretór Jerál Estatístika, Ministériu Finansas, Elias dos Santos Ferreira iha knar fatin Kaikoli, Kinta (21/10).
Inflasaun iha fulan Setembru ne’e 0.1% tun kompara ho fulan Agostu 0.2%. Husi 0.1% ne’e nia kontribuisaun mai husi hahán bebida la’ós alkólika 1%, transporte 0.5%, ekipamentu mobiliáriu uma laran 1%, hatais no sapatu 1%, alkólika ka tabaku ne’e deflasaun 0.3%, rekresaun kultura 0.2%,
Tanba ne’e, dadus hatudu katak presu iha merkadu la’o normal, no kompara modo tahan iha fulan kotuk (Agostu) inflasaun 0.1% maibé iha fulan Setembru ne’e 0.2%.
Hanesan foos deflasaun 1% iha fulan kotuk, kompara ho fulan hirak liubá, no daudaun ne’e presu la’o normal, se uluk foos karon ida 25kg ne’e $12.50 no agora sa’e ba $13.50, nune’e mós iha munisípiu seluk.
Importante liu mak, nia dehan, presu foos ne’e la’o normal nafatin iha merkadu atu nune’e populasaun iha kapitál no area rural sira bele asesu ba foos inklui nesesidade báziku seluk.
“Fatór ne’ebé mak halo inflasaun mak sasán iha merkadu laiha, ezemplu hanesan foos depende ba importasaun, importasaun husi rai ne’ebé mak ita halo importa mai maka akontese problema ruma maka afeta kedas ba inflasaun,” nia kestiona.
Nune’e mós, governu iha planu atu hasae taxa folin tabaku, inflasaun sa’e makaas mós populasaun la kestiona. Importante liu mak folin nesesidade bázika mak labele sa’e, nune’e labele fó impaktu ba komunidade sira. (jho)
833 total views, 3 views today
Bele hare Video Seluk :