Timor Post (24/06/2020)—Eis Ministra Edukasaun, Juventude no Desportu, Dulce de Jesus Soares molok husik kargu ne’e iha nia mensajen ikus ne’ebé públika iha pájina offisiál ministériu nian iha Facebook, taka ho sita lia menon husi Prezidente Áfrika do Sul, Nelson Mandela.
Tuir mai deklarasaun ka mensajen ikus eis Ministra Dulce:
Povu-doben Timor-Leste, Profesor/a no oan-doben estudante sira, futuru Timor-Leste nian, mak ha’u hadomi.
Ho haraik-an, ohin ha’u hakarak hato’o mensajen kona-ba ha’u-nia demisaun hanesan Ministra Edukasaun, Juventude no Desportu ne’ebé ha’u kaer desde fulan Juñu tinan 2018. Hanesan membru husi Partidu CNRT, ha’u obedese ba desizaun Partidu, hodi hakotu ha’u-nia knaar hanesan Ministra iha VIII Governu Konstitusionál.
Iha biban ne’e, ha’u hakarak hato’o ha’u-nia agradesimentu wa’in ba fiar ne’ebé mak Partidu CNRT, liuliu, Maun Boot Xanana Gusmão, depozita mai ha’u hodi kaer pasta ne’e. Ha’u mós hakarak hato’o ha’u-nia agredesimentu ba S.E. Primeiru Ministru VIII Governu Konstitusionál, Taur Matan Ruak, no mós Membru Governu sira hotu ba servisu hamutuk durante tempu ne’e.
Agradesimentu boot liu ba funsionáriu sira hotu husi MEJD ne’ebé mak hatudu sira-nia profisionalizmu no badinas durante ha’u-nia mandatu. Ita-Boot sira mak sai mákina forte ba ita-nia nasaun hodi bele reforsa sistema edukasaun iha ita-nia rai doben. Nune’e, ha’u hakarak apela ba Ita-Boot sira, atu hatudu nafatin matenek, badinas no dedikasaun tomak hodi servisu nafatin ho Ministru foun ne’ebé mak ohin troka ha’u. Nune’e mós ha’u-nia agradesimentu boot ba asesór sira – nasionál no internasionál – ne’ebé hatudu ona sira-nia matenek no dedikasaun aas hodi servisu hamutuk ho ha’u durante ne’e. Ha’u mós hakarak hato’o agradesimentu boot ba parseiru internasionál sira-ne’ebé mak kolabora ho MEJD durante ha’u-nia mandatu. Ha’u-nia agradesimentu mós ba kolega jornalista sira-ne’ebé mak durante ne’e tulun MEJD hodi habelar informasaun kona-ba servisu Ministériu nian ba públiku. Irarkia Igreja Katóliku, liuhusi Amo Bispo na’in-tolu nian suporta ne’ebé boot tebes durante ne’e ba programa sira MEJD nian. Husi ha’u-nia fuan laran, atan ha’u hakarak hato’o agradesimentu wa’in ba Arsebispu Arkidiozese Dili, no mós Amubispu Dioseze Maliana no Baucau, no Padre no Madre sira hotu. Ita-Boot sira-nia apoiu no domin fó forsa mai ha’u durante tempu di’ak no tempu susar.
Durante fulan tolu nia laran MEJD hasoru dezafiu boot, hodi koko fornese prosesu ensinu-aprendizajen nafatin, maske labele hala’o aula prezensiál tanba prezensa COVID-19 iha ita-nia rain. Funsionáriu sira hotu nia servisu maka’as hetan rezultadu duni, tanba konsege oferese maneira oioin ba estudante sira atu kontinua sira-nia aprendizajen. MEJD nia programa Eskola ba Uma, Tele-escola, portál learning passport, aplikativu no kanál Youtube kria ho lais, no mós oferese atividade edukativu liuhosi SMS, no konsege fahe livru ba eskola remota sira. No maske ema balun iha rai laran krítika, Ministériu hatene ona katak kompara ho mundu tomak ita halo intervensaun barak no efetivu, maske ita ho rekursu ne’ebé menus tebes. Rekoñesimentu hosi UNICEF katak Timor-Leste tama iha nasaun tolu premeiru iha mundu hodi implementa programa edukativu hasoru COVID-19, hatudu katak servisu ne’e la saugati.
No oras ne’e ita hasoru tan dezafiu – ne’ebé mak hahú fali prosesu aprendizajen iha eskola sira. Loroloron, iha eskola ne’ebé hahú loke fali, no até ohin ita-nia diretór eskola no manorin sira kuaze hotu-hotu tuir ona kursu obrigatóriu kona-ba COVID-19 online. Ha’u fó parabens ba funsionáriu no edukadór sira-ne’ebé aprende teknolojia ho lais de’it, no fiar katak S.E. Sr. Armindo Maia, Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu atuál, sei kontinua enkoraja manorin sira atu sai hosi sira-nia zona konfortu nian no aprende no implementa buat foun. Ha’u mós fiar katak nia sei kontinua kolabora ho ajénsia internasionál sira ne’ebé relevante hodi asegura katak eskola ida-idak iha territóriu tomak, liuliu sira iha área remota sira, bele hetan apoiu ne’ebé presiza atubele normaliza fali prosesu aprendizajen. Maske iha dezafiu barak, ita tenke hadi’a nafatin, nune’e bele fó naroman ba estudante sira-nia futuru.
Ho matenek no esperiénsia uitoan ne’ebé ha’u iha, no servisu iha klima polítika ida ne’ebé tun-sa’e maka’as durante tinan rua nian laran, ha’u koko no konsege halo ona buat balun, maibé balun seidauk konsege halo. Dadus no preparasaun ba projetu sira hanesan hadi’a infrastrutura eskolár tomak no fornese bee no fasilidade saneamentu iha eskola sira hotu ne’ebé presiza prontu ona atu implementa – hein de’it orsamentu atu hahú. Lisensiamentu no akreditasaun ba eskola sira mós sei prosesa hela, no bele kontinua iha tinan ida-ne’e nian laran. Planu atu fornese ajuda adisionál ba estudante vulnerável sira mós dezeña tiha ona, no dadus prontu ona atu selu profesór reklamante sira, ne’ebé konsege hatama duni ba kategoria Bens e Servisus. Nune’e hein de’it orsamentu atu implementa programa hirak ne’e. No karik importante tebes atu mensiona katak ohin publika ona Diploma Ministérial ne’ebé regula dixiplina alunu sira-nian, no aprova sira-nia kódigu konduta. Hein katak ha’u-nia susesór sei kontinua atu sosializa, implementa reforsa, no hadi’a liután programa sira-ne’e. Ha’u fiar katak MEJD sei kontinua tau matan ba ita-nia oan sira-ne’ebé vulneravel liu, no ho S.E. Ministru Dr. Armindo Maia nia lideransa sei kontinua aumenta kualidade edukasaun liután ba estudante sira hotu.
Ikusliu ba estudante doben sira, Timor-Leste nia futuru iha imi-nia liman. Badinas no dixiplina atu estuda nafatin, maske ita-nia fasilidade barak sei mínimu iha eskola sira. Liuliu ba estudante feto-oan sira, imi mós bele hetan prestasaun di’ak hanesan estudante-mane sira, no ha’u enkoraja imi hotu atu estuda ho forsa-vontade, fiar an, no buka atu realiza imi-nia mehi sira! Ha’u hakarak taka ho Eroi Boot, maktoban Prezidente Áfrika do Sul, Nelson Mandela nia lia-menon osan-mean ba mundu tomak: A educação é a arma mais poderosa que você pode usar para mudar o mundo – Edukasaun mak kilat ida boot liu ne’ebé imi bele uza se hakarak hadi’a no muda mundu”.
(*/cao)
1,027 total views, 9 views today
Oinsa Ita nia Reaksaun iha Notisia Nee?
Bele hare Video Seluk :
Sorry, there was a YouTube error.